Selasa, 16 Februari 2016

Fretilin Kongratula Apoio Komonidade Nian ba Politika Reflorestasaun Nasional


Vice Prezidenti Bankada Fretilin, Kamarada Fransisco Branco kongratula komonidade no grupu sira ne’ebé iha sensiblidade ba meio ambiente hodi halao tuir sira nia kebiit, atu koopera iha politíka de reflorestasaun nasionál .

Fretilin apresia tebes inisiativa husi grupu no komonidade sira ne’ebé sensivél tebes ba meo ambiente.

Hanesan inisiativa ne’ebé halo estudante Universidade Nasional Timor Lorosa’e  lidera  husi Dekanu fakuldade de medicina Dr. João Martins  halibur volutariu lubuk ida ne’ebé ho inisativa atu apoio politika de reflorestasaun nasionál.

Tuir Bankada Fretilin asaun sira ne’e hanesan pasu pozitivu  hodi kontribui ba reflorestasaun nasional  hodi kuida meio ambiente no antisipa ba erosaun.


 “Kongratula ba grupu nomos ba komonidade hothotu ne’ebé iha inisiativa ida ne’e, no iha sensiblidade atu bele fo sira nia kooperasaun ba halo reflorestasaun nasionál,” dehan Kamarada Branco

Minggu, 14 Februari 2016

Deputadu Fretilin Fiskaliza Projetu Beemos Ossowala


Deputadu Bankada Parlamentares Fretilin, Manuel Castro  ba fiskaliza projetu Bee mos iha Suku Osswala, Postu Administrativu Vemasse, Municipiu Baucau bainhira hetan lamentasaun no informasaun husi komonidade sira iha baze relasiona ho kualidade ba projetu refere.

Projetu Beemos ne’e Orsamentu mai husi UNDP , kategoria projetu rehablitasaun ho distansia 14 Kilo Metru gasta osan  montante $83.700 mill.

Deputadu Bankada Fretilin, Deputadu Manuel Castro tun hodi fiskaliza tanba simu lamentasaun husi  komonidade sira iha fatin ne’eba relasiona no debit Bee ne’ebe kiik no tanki Bee ne’ebe la tau fatin as hodi bele fahe Bee refere maibe koloka fali iha fatin tetuk.

Entertantu Direitur Kompaña hatete, sira halo projetu ne’e tuir dezeñu no Bill of Quantity (BOQ) ne’ebe mak iha.


Iha oportunidade ne’e, Deputadu Castro husu atu Servisu Agua Saniamentu (SAS) Municipiu Baucau no kompaña atu tau control bocks ida hodi monta stop cram nune’e bele kontrola forsa (debit) Bee nian.

Povu Uatu-Carabau no Ossu Barak Seidauk Asesu Elitrisidade

Bankada Fretilin liu husi Kamarada Deputada Anastasia Amaral perokupa makas tanba  suku balun iha Sub-distritu Uatu-Carabau no Sub-distritu Ossu seidauk asesu elitrisidade.

Iha plenaria Parlamentu Nasional loron (9/2/2016) Kamarada Anastasia husu Ministeriu Obras Públika atu hare rejolve lalais.

 “Persija tau atensaun ba situasaun ida ne’e,” dehan Kamarada Anastasia iha  Plenaria Parlamentu Nasional.

Suku sira ne’ebé mak seidauk asesu Elitrisidade  mak hanesan, iha  Sub-distritu Uatu-Carabau ninian iha Suku Bahatata, Lui-Ulu, Afoloiqai, too agora seidauk asesu ba elitrisidade.

 Sub-distritu Ossu ninian mak hanesan Suku Ossorua, Wagia, Waibobo,Liaruka,Larigutu Builale.
Iha parte seluk, Kamarada Anastasia mos perokupa Ponte Kiik ida iha Sub-distritu Vemase, Distritu Baukau nia kondisaun ladiak tanba kareta ne’ebé liu ses ba karuk mos ladiak ses ba los mos ladiak.


FRETILIN Perokupa Violasaun Hasoru Feto no Labarik

Deputada Bankada Fretilin kamarada Aurora Ximenes, preokupa  numeru violensia kontra feto no violensia hasoru minoridade as tebes iha komonidade nia leet.

Kamarada Aurora dehan tuir dadus peskiza Asia Fundation hatudu katak labarik feto ne’ebé seidauk too 14 anos, husi 15 too 18 anos maioria hetan violasaun sexsual.

“Hau hetan dadus husi Asia Fundation ninian, ne’ebé mak konvida ami feto parlamentares husi bankada sira iha Parlamentu Nasional, hodi aprezenta dadus sira ne’e mai ami, sira nia peskiza ne’e husi parte rural no urbana, sira nia peskiza ne’e hatete dehan katak, entre labarik nain lima, pelumenus nain tolu mak hetan violensia sexsual,”dehan Kamarada Aurora iha plenaria PN loron (9/2/2016).

Tuir Kamarada Aurora katak, situasaun ne’e perigu tebes ba TL tanba labarik sira ne’e estudante  hodi afeta mos ba kualidade edukasaun.

“Se ida ne’emak ita la fo atensaun didiak, ita bele tinan-tinan gasta osan deit,” dehan kamarada Aurora.

 Sosializasaun lei , tuir Kamarada Aurora tenki masimu no abordagen generu ne’ebé agora halo entre instituisoens estadu tenki hadia diak liutan hodi nune’e bele hahi valores kulturais iha TL.

Iha parte seluk asuntu protituisaun tenki fo atensaun masimu tanba afeta ba moral joventude nian.


“Pronstituisaun, ida ne’e buat ida ladiak iha ita nia komonidade, entaun ita hakarak hatene , prostituisaun ne’e nia propriatariu mak se, ema ne’e husi rai laran ga ema estrangeiru, ita persija hatene buat sira ne’e tanba buat sira ne’e afeta ba moral joventude ninian,” dehan Kamarada Aurora.

Rabu, 10 Februari 2016

FRETILIN Iha Sub Distrito Baguia Prontu Servisu Hodi Lori FRETILIN Ba Ukun Para Liberta Povu




Quadrus FRETILIN Suco sanolu (10) ho Juventude iha Sub Distrito Baguia, Distrito Baucau sei servisu makas hodi lori FRETILIN ba ukun rai ne’e para liberta povu, tanba FRETILIN mak iha komprimisu ba nia povu katak libertar a pátria e libertar o povu. Pátria FRETILIN liberta ona maibe povu sidauk liberta, ho ida ne’e quadrus, militantes no simpatizantes iha Sub Distrito Baguia sei hamutuk ho FRETILIN mezmu ohin loron partidu foun moris no isu balun lori veteranus nia naran, maibe veteranus ne’e mai husi FRETILIN se laiha FRETILIN mak laiha veteranus no laiha FRETILIN mak sei laiha ukun-an. Kestaun ne’e ható’o husi Koordenador Komisaun Politika Sub Distrito Baguia kamarada Beremau, wainhira akompaña ho kamarada Deputado destacado Manuel de Castro Pereira no Joaquim dos Santos “Boraluli” ho Assesor Bancada FRETILIN kamarad Francisco M. Vasconcelos halao kontaktu eleitorados iha Suco Alaua Kraik.

Kamarada Deputado Manuel de Castro Pereira hato’o katak objektivu kontaktu eleitoral ne’e atu hasoru eleitores hodi rona direitamente eleitores nia preokuapasaun, tanba FRETILIN iha Parlamento Nacional liu husi nia Bancada destaca Deputado sira hodi lao ba Sub distrito no Distrito rona povu nia preokupasaun. Programa ne’e laos foin mak realiza maibe desde FRETILIN hetan fiar husi nia povu hodi reprezenta iha Parlmento Nacional.

Iha fatin hanesan kamarada Deputado Joaquim dos Santos “Boraluli” hateten katak laiha FRETILIN iha Timor mak laiha ema ida koalia kona ba libertasaun no unidade nacional. FRETILIN mak hatur simbolu unidade nacional katak Unidade Acção e Porgresso. Ho ida ne’e FRETILIN apelu ba povu Timor Leste tomak hodi firmeza frentista nian para ita lori FRETILIN hodi liberta povu. Iha tinan 2013 FRETILIN muda nia postura politika tanba atu salva povu ne’e liu husi OGE ne’ebe mak durante ne’e ita gasta barak kuaze besik $, 9 biloens, maibe povu maubere la sente dezenvolvimento.
Iha  propagandas oin-oin katak agora laiha ona opozisaun, tanba sira nia hakarak opozisaun ne’e kritika deit maibe lakhoi fo solusaun. Tanba  ne’e FRETILIN apela ba povu katak FRETILIN iha Parlamento Nacional nafatin hanesn opozisaun ne’ebe kontinua  kritiku ba Governo kona ba povu nia nesesidade no fo mos solusaun ba Governo hodi rezolve problema povu nian;  FRETILIN mak lori ukun-an ne’e mai hamutuk ho povu maubere hodi hari’I estado ida ne’e ho naran RDTL, tanba ne’e FRETILIN iha responsabilidade tomak ba nia povu no nasaun.

Iha parte seluk Assesor Bancada FRETILIN kamarada Francisco M. Vasconcelos hateten katak Ita nia prinsipiu no dignidade liu sasan hotu mezmu ita nia moris lahanesan ema seluk, maibe nudar ema ita iha dignidade. Ita dehan demokrasia ne’e fo liberdade, maibe demokrasia mak laiha limitasaun ne’e laos demokrasia, tanba partido barak laos haburas demokrasia, maibe hafraku demokrasia tanba sira laiha reprezentasaun iha PN.

Ita halo eleisaun atu hametin governasaun forte laos opozisaun mak atu forte, tanba Governasaun mak forte para halao dezenvolvimento. Ho ida ne’e kamarada sira lalika fiar propagndas katak opozisaun mak forte ne’e argumentu ne’ebe mak lalos. FRETILIN iha responsabilidade boot liu ba estado ne’e tanba FRETILIN mak hari’I estado RDTL. Ho ida ne’e mak wainhira VI ne’e konvida matenek sira husi FRETILIN hodi ba partisipa governasaun, tanba ne’e mak ita nia quadrus nain hat (4) agora dadauk partisipa iha governasaun VI Governo ne’e.

Iha ukun-an ida ne’e povu lakhoi susar mak tenke servisu makas hodi lori FRETILIN ba ukun para liberta povu ne’e, tanba FRETILIN mak iha komprimisu ba nia povu katak libertar a pátria no libertar o povu. FRETILIN liberta ona pátria maibe povu sidauk liberta. Ho ida ne’e nudar FRETILIN tenke servisu hamutuk ho sentido frentista para lori FRETILIN ba ukun hodi liberta povu ida ne’e.

Selasa, 09 Februari 2016

Deputadu FRETILIN husu Governu Hadia Estrada Ligasaun Laga ba Baugia

Deputadu Fretilin iha Parlamentu Nasionál ejizé governu atu hadia Estrada ligasaun Sub-distritu Laga ba Sub-distritu Baugia, Distritu Baukau ne’ebé kondisaun gravé tebes.

Kamarada Deputadu Manuel Castro dehan, tuir lolos governu tenki fó atensaun ba Estrada Laga ba Baugia tanba Prezidenti Republika, Prezidenti Parlamentu Nasionál no lideransa barak tan husi distritu ne’eba.

 “Prezidenti  hothotu iha Baugia maibé Estrada ne’e bahagia liu, fo hanoin ba governu atu bele hadia Estrada ida husi Laga ba Baugia ne’e,” dehan Castro iha plenaria loron (8/2/2016).

Iha rai seluk, Castro dehan, Prezidenti Republika nia rain ne’e ema tau prioridade maibé  TL oin seluk fali, buat hotu bele halo maibé Baugia ne’e kuitadu tebtebes.

Kamarada Manuel Castro mos ezijé atu halo ponte iha mota Samalari inklui kria kondisoens ba merkadu Terloidae tanba governu halo merkadu barak husik abandona maibé komonidade iha ne’ebé persija tebes merkadu ne’ebé ho kondisaun diak.

Kamarada Castro lamenta tanba programa PDID no PNDS  governu kria nunka tau konsiderasaun ba problema ne’ebé mak povu iha area Laga no Baugia infrenta.

“Ita la hatene nasaun Timor ne’e tenki kompleta ho Baugia mak dehan Timor maia kuandu Baugia ita la sura kona kredizer Timor seidauk kompletu, tanba saida? saida mak laiha? tinan tinan governu lori osan mai iha ne’e (PN) dehan osan ba povu, povu mak ida ne’ebé too ohin loron ita labele hare nafatin,” dehan Castro.


Laos kestaun Estrada no merkadu, Kamarada Castro dehan, Eskola publikú barak iha sub-distritu rua ne’e too ohin loron seidauk  rehablita.

Inundasaun, FRETILIN Ejizé Governu Normaliza Estrada


Deputadu Bankada Frente Revolusionariu Timor Leste Independente (FRETILIN), Kamarada deputadu Ossorio Florindo husu governu atu responde no halo normalizsaun ba komonidade  inklui estrada publikú no eskola sira ne’ebé afeita husi inundasaun tanba udan boot iha semana kotuk.

Kamarada Ossorio foti kestaun ne’e iha plenaria Parlamentu Nasionál loron (8/2/2016) relasiona inundasaun ne’ebé afeta ba komonidade balun iha kapitál Dili inklui Kaitehu, Kasait , Sub-distritu Bazartete, Distritu Likisa.

 “Hau hanoin tenki halo normalizasaun iha rai hun ne’e, para labele estraga populasaun no eskola, liliu iha (area) Kaitehu tesik ba,” dehan Kamarada Ossorio iha Plenaria.

Kamarada Ossorio dehan, Estrada nasionál no  internasionál ne’ebé liga Dili, Likisa Maliana udan estraga hotu tanba ne’e husu Ministeriu relevante tenki halo supervizaun permanente hodi hare kualidade obra sira ne’e.

“Udan bosok deit tenbok penahan sira monu hotu bronzon sira monu hotu, fatuk sira monu hotu, hau hanoin nain ba projetu tenki halo supervizaun permanente para ita labele gasta osan barak liu para atu halo adisionál,”dehan Kamarada Ossorio.


Ezenplu, Kamarada Ossorio dehan, estrada ida ne’ebé foin hotu iha area Karinbala iha fatin tolu hanesan ne’e, komesa monu fali ona, governu tenki hare karik kompaña sei iha responsablidade tenki rejolve kedas.

Senin, 08 Februari 2016

Omenazen ba Joventude Loriku Áswain Saudozu Izu


Deputada Bankada FRETILIN Kamarada Maria Angelica Rangel lori  joventude rejistensia tomak liliu oraganizaun OJETIL ho Komite 12 Novenbru, hato’o  sentidu pezmu no sentidu de solidaridade  ba Deonisio Aris da Silva kunesidu ho Izu  ne’ebé mak iis kotu iha loron (6/2/2016) iha Indonesia tanba sofrementu truturasaun husi military Indonesia , afeta nia vida durante tinan barak sofre mora no sempre fase ran.

Nudar OJETIL no Komite 12 Novenbru, Kamarada Angelica Rangel husu ba Komisaun Omenazen no Ministeriu Solidaridade fó konsiderasaun halo karta ba Prezidenti da Republika hasai rejulusaun ruma ou dekreta karta ruma hodi hakoi Joventude Áswain ida ne’e iha Jardin dos Herois Metinaru.
Iha tenpu okupasaun Indonesia, Saudozu Izu nudar joven ida ne’ebé  brani tebes hodi luta ba ukun rasik an, tanba ne’e saudozu Deonisio Aris da Silva merese atu hetan tratamentu ne’ebé dignu husi estadu.

Iha biban ne’e, Kamarada Angelica husu Parlamentu Nasionál tuir kompetensia karik bele halo rejulusaun ida hodi fó  votus de pezar ida ba  Kamarada Deonisiu Aris da Silva (Izu) joven lutador ne’ebé ante brani hasoru inimigu.



Fretilin Regiaun Sul Deskute Planu no Aktividade ba Tinan 2016

Iha loron 6 fulan Febereiru tinan 2016 Kamarada Deputadu Fransisco Branco no Kamarada Deputadu Leonel Marcal, Kamarada Deputada Angelica da Costa inkontru ho estrutura Distritu Manufahi no estrutura Sub-distritu Same, Alas, Fatuberliu no Turiskai hodi deskute planu no aktividade partidu Fretilin nian ba tinan 2016.

Planu no aktividade ne’e importante tebes atu hare ba servisu politiku ne’ebé mak sei mai hanesan, re-estruturasaun ba estrutura nivél Aldeia no Suku, Konferensia Nasionál ba Joventude Fretilin, Konferensia Nasionál ba OPMT, eleisaun ba Lideransa Partidu, Kongresu Nasionál partidu Fretilin , inklui perparasaun ba eleisaun lideransa komonitaria no eleisaun jerál 2017 mai.

Iha inkontru ne’e definé kalendariu servisu no husu ba estrutura Sub-distritál atu halo levantamentu dadus ba Suku 29  no Aldeia 160 iha Distritu Manufahi hodi indentifika aldeia no suku ne’ebé mak persija reajustamentu ba estrutura karik mate ka problema seluk.

Atu halao servisu hirak ne’e, sei involve estrutura mai husi CCF husi nasional, Estrura Distrital, Sub-distrital, OPMT, Joventude Fretilin, PSMF, PEMF no grupu aktivista Fretilin sira seluk tuir tarefa servisu ne’ebé mak establese ona.

Aktividade hanesan halao mos iha Distritu Ainaro no Covalima hodi deskute planu no programa ba tinan 2016 nian.